Search results for "vēsturiskais mantojums"
showing 9 items of 9 documents
Kurzemes literatūras un mākslas biedrības kultūras mantojuma pērles Latvijas Universitātes bibliotēkā
2018
Vēsturiskā mantojuma izpētes gaitā Latvijas Universitātes (LU) Bibliotēkas krājumā apzināti vairāki vērtīgi Kurzemes literatūras un mākslas biedrības (dibināta 1815.gadā) izdoti izdevumi. To skaitā: biedrības pārskati, gadagrāmatas, rakstu krājumi, mācību grāmatas un lasāmgrāmatas vācu un latviešu valodā. Iespieddarbi LU Bibliotēkas krājumā nonākuši dāvinājumu ceļā no privātkolekcijām, kā arī pārņemot dažādu institūtu bibliotēkas. Stenda referāts prezentēts Latvijas vēsturnieku 2. kongresā.
Ķoniņu identitātes garīgā un materiālā mantojuma aspekti
2017
Mūsdienās par kuršu ķoniņiem pieņemts runāt pagātnes formā, lai gan ķoniņu darbībai rodams turpinājums Ķoniņciemā. Mērķis: ar faktiem un dzīvesstāstu liecībām pierādīt, ka ķoniņu patība ir Latvijas daļa arī mūsdienās, ne tikai vēstures segments. Maģistra darbā tiek konsekventi norādīts uz tiem punktiem, kuros ķoniņu darbība turpinās mūsdienās. Maģistra darba uzdevums: analizējot sabiedrības nostāju pret ķoniņiem, izprast kādi aspekti ietekmē to vai citu viedokli un kas liek domāt, ka tā ir tikai vēsture. Pētījumā iegūtie materiāli tika apkopoti un analizēti. Kuršu ķoniņu tradīcijas un patība ir nozīmīgs kultūrvēsturiskais mantojums, kas bagātina Latvijas kultūrainu. Ķoniņciems un tur daudzu…
Koka ēkas Tallinas ielā 84, Rīgā, iegāde, renovācija un atpūtas centra "Grīziņkalns" izveide
2020
Maģistra darba mērķis ir veicināt Grīziņkalna koka arhitektūras attīstību. Grīziņkalna teritorija ir iekļauta Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā un koka ēkas tajā ir saglabājušās no 19. gs. sākuma. Koka arhitektūras loma pilsētvides attīstībā un tās izmantošanas iespējas ekonomiskās aktivitātes veicināšanai netiek pietiekami pētītas, tāpēc autore darba ietvaros veica visu Grīziņkalna koka ēku novērtēšanu. Rezultātā tika izvēlēta viena koka ēka un izstrādāts projekts “Koka ēkas Tallinas ielā 84, Rīgā, iegāde, renovācija un atpūtas centra “Grīziņkalns” izveide”.
Mācību tēmas "Mauču adīšana ar pērlītēm" apguve mājturībā un tehnoloģijās 8.klasē
2015
Diplomdarba „Mācību tēmas „Mauču adīšana ar pērlītēm” apguve mājturībā un tehnoloģijās 8.klasē” mērķis ir izpētīt un izanalizēt mācību tēmas „Mauču adīšana ar pērlītēm” apguves iespējas mājturībā un tehnoloģijās 8.klasē. Pirmajā nodaļā analizēta speciālā un pedagoģiskā literatūra par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, mauču adīšanas vēsturi un mūsdienu aktualitāti, kā arī mauču izgatavošanas procesu. Otrajā nodaļā pētīti normatīvie dokumenti, mācību metodes un izstrādāts tematiskais plāns mācību tēmai „Mauču adīšana ar pērlītēm”. Diplomdarbā apkopoti mācību tēmas „Mauču adīšana ar pērlītēm” aprobācijas rezultāti un gaita. Analizētas skolnieču atbildes uz aptaujas anketas jautājumiem.
Jumtu ainavas pārvaldības uzlabošanas iespējas Vecrīgā
2016
Jautājumi, kas saistīti ar ainavu pārvaldību, plānošanu, politiku un aizsardzību pēdējās desmitgadēs ir kļuvuši arvien aktuālāki ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet citur pasaulē, to apliecina arī Eiropas ainavu konvencijas pieņemšana. Izpratne par ainavām laika gaitā ir mainījusies, uzsverot to, ka ainavas ir it visur – ne tikai gleznainos lauku apvidos, bet arī pilsētvidē, tai skaitā arī, piemēram, uz ēku jumtiem. Ainavas nav statiskas, bet tās laika gaitā dažādu impulsu ietekmē mainās. Daļa no pārmaiņām ir nenovēršamas, savukārt citas, ir zināmā mērā kontrolējamas. Tāpat kā citām ainavām, arī jumtu ainavai piemīt dažādu veidu vērtības. Īpaši izteiktas šīs vērtības parasti ir vēsturiskajā…
Pagātnes nākotne: Sarežģītā kultūrvēsturiskā mantojuma institūciju digitalizācija un virtuālās piemiņas prakses
2022
Arvien aktuālākas kļūst digitalizācijas ierosinātas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas prakses nākamajām paaudzēm. Digitalizācija spēj uzturēt atcerēšanās nepārtrauktību un jaunākās paaudzes iesaistīšanu. Šī pētījuma mērķis ir novērtēt sarežģītā mantojuma digitālo risinājumu ietekmi uz jauniešu auditorijas izpratni par piemiņas praksēm. Pētījuma rezultāti, kas balstās uz sarežģītā mantojuma digitālā risinājuma priekšgājēju Latvijā - Lipkes bunkura VR pieredzes, kā arī starptautisku piemēru analīzes, norāda uz šādu digitālo risinājumu potenciālu. Izmantojot vairākas lietotājpieredzes metodes, tiek apkopoti ieteikumi gan Lipkes bunkura VR tālākai izstrādei, gan imersīvo tehnoloģiju ievie…
Latvijas Universitātes kultūrvēsturiskais mantojums izstādēs: Bibliotēkas versija
2020
Bibliotēka kā atmiņas institūcija ir atbildīga par savas ‘jumta organizācijas’ kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un pieejamību sabiedrībai. Latvijas Universitātes Bibliotēkas rūpju lokā ir ne tikai LU informacionālais nodrošinājums ikdienā, bet arī pašas Universitātes intelektuālais, zinātniskais un kultūras mantojums ilglaicīgā aspektā. Ar iespējami pilnīgāku ar Universitāti, tās darbību un cilvēkiem saistītu materiālu uzkrāšanu ir par maz, tie ir arī jāapkopo, jāsistematizē, jāapstrādā, jādara pieejami un visbeidzot - jāpopularizē, lai informācija nonāktu apritē un pavērtu iespējas tā tālākai izmantošanai, izpētei, zināšanai, nevis iegultu putekļos. Bibliotēkas devums, kāds pirms pār…
Kultūras pieminekļu tiesiskā aizsardzība
2020
Kultūras pieminekļu tiesiskā aizsardzība
Telpiskie risinājumi Daugavpils vēsturiskā centra attīstībai
2017
Mūsdienu Eiropas valstīs pilsētu ilgtspējīgas attīstības principi norāda uz kultūrvēsturisku vērtību un vides attīstību dažādos virzienos – pilsētbūvnieciskajā, ekonomiskajā, sociālajā un vides dimensijā. Gan Latvijas, gan Daugavpils telpiskās attīstības plānošanā piemirsts būtisks aspekts – iedzīvotāju izpratne par vietu un iespēja līdzdarboties teritorijas atveseļošanā un attīstībā. Daugavpils vēsturiskais centrs ir raksturīgs piemērs kultūrvēsturiski vērtīgai, bet fiziski un sociāli panīkušai pilsētas apkaimei, bet kurā tas var kalpot par stimulu vietas atdzīvināšanai un attīstībai. Maģistra darbā tiek izstrādāti Daugavpils pilsētas vēsturiskā centra telpiskie attīstības risinājumi, un s…